Vakardziesma
🌊“Vakardziesma”🌊
🌊Šodien viss par viļņiem.
🌊Pirmkārt jau pati dziesma, kuru dzied padomju laiku leģendām apvītais Andrejs Lihtenbergs. Samtaina, romantiska, tik maiga un liega balss. Par saulrietu un viļņu nemainīgo dabu.
🌊Bet man ar viļņiem šobrīd ir diezgan tieša saskare.
Piedalos skaistā meditāciju vakaru programmā, ceļojumā cauri gadam Maiju kalendāra enerģijās.
🌊Par Maiju kalendāru nezinu neko, tikai atmiņā uzaust tādas druskas… kaut kas saistīts ar kalendāra beigām 2012.gadā, ar laikmeta pāreju un tamlīdzīgi uzplaiksnījumi.
🌊Kad 2012.gadā vēl stipri baidījos, ka varu kaut kur laikā nenokļūt un kaut ko nepaspēt, tad tas arī bija laiks, kad ar Maiju kalendāra beigām visus, mani ieskaitot, biedēja. Un es tik tiešām nopietni biju noraizējusies par pasaules eksistences turpināšanos un savu tālāko dzīvi. Likās, kā gan tas iespējams, tagad tālāk dzīvot bez kalendāra. Kas ar mums notiks? Vai aiziesim citā dimensijā visi kopā kā Maiju civilizācija?
🌊Šobrīd, protams, dzīve turpinās un kalendāri turpinās, un eksistence un evolūcija jau neapstājas tikai tādēļ vien, ka kāds kalendāra sastādītājs ir to izveidojis uz konkrētu laiku. Un, lūdzu, Maiju kalendāra zinātāji, neņemiet pie sirds manas pārdomas šajā sakarā. Es patiesi kalendāriem nesekoju un uz visu skatos kā bērns, kuram tas ir absolūts brīnums.
🌊Vēl pāris gadus atpakaļ man bija cieša apņemšanās ieviest savā ikdienā 9 dienu latviskās dzīvesziņas kalendāru. Mēģināju ļoti. Mācījos nosaukumus, laikus un laikmetus. Galu galā nekas neizdevās. Beidzās gads, skaistais kalendārs, kurš bija pielāgots septiņu dienu standartam ar paralēlajām ailītēm, tālāk īsti izmantojams nebija, jo zināšanu šai visā arī nebija. Laikam jau mākslīgi mēģināju sevī lauzt tradicionālo 7 dienu nedēļu, kurā ir 5 darbadienas un divas pusbrīvdienas.
🌊Bet šobrīd arī Maiju kalendārs mani ir atradis. Skaists egregors, kura enerģijās pabūt un viļņos pašūpoties. Jo te viss ir par viļņiem. (Vismaz šobrīd tā saprotu). Viss gads ir sadalīts 13 dienu viļņos, kuri viens otram seko, ir augšupejošie un lejupejošie. Un enerģijās ir “jātrāpa” vilnī vai uz viļņa, jo ja netrāpa, tad šīs 13 dienas tiec malts un mētāts pa iekšu kopā ar smiltīm, akmeņiem un dubļiem.
🌊Un mana dalība visā šajā ir vadīt meditācijas, sajust enerģiju un būt tajā paceļošajā sajūtā, lai nokļūtu viļņa galotnē. Tas ir interesants pašatklāsmes process, jo informācijas par katru nākošo vilni ir maz (gandrīz nemaz) un sajust viņu pirms sākšanās ir diezgan smalka padarīšana.
🌊Pirmais mēģinājums bija iesācēja veiksme un izdevās brīnišķīgi. Bija pašai prieks un citiem arī. Te gan jāpiebilst, ka meditāciju vakars iekrita dienā, kad enerģijas jau bija noformējušās un aktīvas. Tad šo visu sajust ir vieglāk.
Otrais piegājiens neizdevās tik gluds, jo vajadzēja iedzīvoties tajā, par ko nav ne jausmas, bija nepieciešama pilnīga uzticēšanās procesam, kas šoreiz neizdevās pilnībā. Un zinot sevi, jau uzreiz bija klāt šaubas un neticība, tāda sevī pievilšanās sajūta.
🌊Un pateicoties abām situācijām, es ieraudzīju un apzinājos kas man šajā reizē traucēja. Un tas ir brīnišķīgi un ļoti vērtīgi. Ieraudzīt sevi, pajautāt un saņemt atbildi gan sajūtu, gan zināšanu un atziņu veidā. Bet šis jau man atnāca tikai šodien. Vēl vakar biju gatava sev uz galvas kaisīt pelnus.
🌊Ja pirmajā reizē es ienācu projektā kā balta lapa, man nebija pilnīgi nekāda priekšstata. Līdz ar to nevarēju ne salīdzināties, ne kaut ko pieregulēt, nekas cits neatlika kā mesties vilnī, peldēt un būt virsotnē. Turklāt tas bija lejupejošais vilnis, un pa to var kā ar ragavām no slidkalniņa, vienkārši laisties. Tad otrajā reizē es jau biju drusku sabijusies no kalendāra zinātājiem, kas ir to visu izpētījuši, lasa lekcijas un māca. Vienkārši runājot, sajutos kā skolas klasē nezinītis. Un šī paklanīšanās zināšanu priekšā savažo un ieliek krātiņā. Uzreiz atdzīvojas padsmitiem bērnības programmu, kuras liek pieglaust spārnus un sēdēt rāmi, jo runā cilvēks, kurš lietu pārzina. Un tik tiešām šis viedums, dziļums un pārliecība par enerģijām un vilni ir spēcīga. Un ļoti ļoti jūtama. Speciālists savā jomā. Meistars.
🌊Un savu saminstināšanos sajutu jau sākumā, kad sapratu, es viļņa enerģiju biju sevī sajutusi pavisam citādāku, daudz vieglāku, gaisīgāku, vējaināku. Tādu smalku un mirdzošu emociju atblāzmu. Es nebiju gatava rakt un cīnīties ar iekšējiem dēmoniem, kuri mīt kaut kur katra cilvēka iekšējos slāņos. Jo var arī viegli.
Un, lai arī minstināšanās un neticība savai sajūtai bija tikai mirkli, ar to pietika, lai vilnis aizietu pa priekšu, bet es ik solī mazliet atpaliku un atpaliku. Līdzīgi kā bmx riteņbraucēji dodas trasē un tur ir tie kalniņi, ja nav pietiekoša ātruma, ar katru nākošo virāžu zaudē ātrumu, jaudu, intensitāti. Jau pirmajā mirklī ir jābūt maksimāli gatavam.
Un šī man ir ļoti vērtīga sajūta, jo es skaidri šobrīd varu sajust, kā bija vienā un kā otrā gadījumā. Kas notiek, kad pilnībā ļaujies enerģijai, un kā ir, kad drusku saminstinies. Nemaz jau nerunājot par simts un vienu iekšējo pretrunu, kuras katra samazina iespēju vai enerģiju jaudu.
🌊Un ir vērts būt baltai lapai, ticēt sev, savai sajūtai, vienalga kur tā tevi aizvedīs. Jo kad esi “pa īsto” savienojumā ar savu gaismu vai iekšējo sauli, vai mirdzi kā miljons zvaigznes kopā, var droši spert soli bezdibenī un attapties uz caurspīdīga neredzama tilta, kuru būvē iekšējā pārliecība un ticība savai unikalitātei. Drīzāk jau tas tilts rodas kā jaunā realitāte nekurienē.
🌊Un vēl es sapratu, ka šajā projektā jau es nenesu Maiju kalendāra zināšanas, mans pienesums ir spēja sajust vilni, tā smalkāko vibrāciju. Aktivizēt sevī un līdz ar to arī ienest šeit, realitātē šo smalko dimensiju. To enerģiju, kuras vēl nav, bet viņa tūlīt būs. Tas ir kā saost vētras tuvošanos. Viņa fiziski vēl nav, bet gaisā parādās jonizējošais starojums, spriegums, ko nevar redzēt, bet var saost vsi sasmaržot. Un tāpēc man gan izdevās, gan neizdevās.
🌊Un šobrīd esmu laimīga, jo šo visu uzrakstot, es sajūtu savu iekšējo spēku un arī savu talantu sajust šo smalko vibrāciju, šo viļņa muguru, kurai pieķerties vai pret kuru balstīties, lai savā dzīvē piedzīvotu visas šīs enerģijas jaudīgās izpausmes viskrāsainākajās un skaistākajās variācijās.
🌊Es zinu kā ir, kad vilnis maļ pa apagšu, aiz kājām velk okeānā. Cilvēks nav dabai pretinieks, bet alegorijās runājot egregora enerģiju izprotot un iemācoties sajust, apmainīties, nepretoties, ļauties, tad ir milzīgs potenciāls un resurss, ko varam izmantot ikdienā, ļaujot sev piedzīvot savu brīnišķīgo šodienu.
🌊Esam uz viļņa.
Turpmākās 12 dienas ir par emociju iekšējo spēku, ļaut sev to piedzīvot, sajust un atlaist. Visu, ko gribēsi paturēt sev, nāksies transformēt un dziļi izstrādāt. Tāpēc ar vieglumu, izelpo un palaid. Tas arī dos vieglumu dzīvot, priecāties un baudīt.
🌊Ļauj, lai vilnis nes…
Inese:)