Kas man interesē?
5.Nodarbība
Skolas periods. Aptuveni no 6 gadu vecuma līdz pubertātei.
Psihologi šo laiku sauc par latento periodu, jo it kā nav seksualitātes. Līdz ar seksualitātes mošanos skolēna periods beidzas.
Šajā periodā attīstās darba mīlestība. Mīlestība darīt un darboties. Ja netiek sanemts pietiekošs atbalsts vai ir pārāk daudz kritikas, mīlestība darīt kļūst par iekšēju nepilnvērtības sajūtu. Mēs darbošanās mīlestību nomainām uz - Es neesmu pietiekoši vērtīgs un pareizs, lai savu mīlestību izpaustu darbībā.
Sākoties skolai, bērna dzīvē ienāk daudz dažādu zinību un to apgūšana liek pamatus kompetencei. Zināšanu kopumam, ko visu dzīvi papildinām. Tādēļ ir ļoti svarīgi ļaut mīlestībai darboties visdažādākajos virzienos. Visu izmēģināt. Augšanas bioloģiskais ritms nosaka, ka tagad, balstoties uz, jau apgūtajām, personibas stiprajām pusēm, sākas gatavošanās pieaugušā dzīvei.
No pirmajiem posmiem ir izveidojušās:
! Uzticēšanās pasaulei (vai neuzticēšanās) un cerība no zīdaiņa perioda,
! Autonomija (vai kauns un šaubas) un gribasspēks no mazbērna perioda,
! Iniciatīva (vai vainas sajūta) un mērķa sajūta no pirmsskolas vecuma.
Attiecību jomā sākas mācīšanās konstruktīvi sadarboties. Veidot līdzvērtīgas sadarbības, jo tikpat spēcīga ir arī vēlēšanās būt savstarpēji atkarīgās attiecībās. Draudzenes uz mūžu vai biedri cauri laikiem un tubrālības ir ļoti raksturīgas sākoties skolas gaitām.
Skolā mēs iemācāmies, ka esam spējīgi paveikt uzdoto, esam zinoši, jo uzkrājam zināšanas. Iemācāmies pakāpeniskumu, jo jaunais balstās jau apgūtajās zināšanās. Tāpat aktīvi apgūstam sabiedrības sociālās lomas skolā un apkārtējā vidē.
Jau parādās loģiskā domāšana, bet domāšana joprojām ir tieša. Ir fakti un rezultāti. Nav asociativā, salīdzinošā domāšana. Ļoti intensīvs periods, bet pieaugušais joprojām ir kaut kas lielāks, neaizskarams un pozitīvs. Ļoti reti bērni līdz pusaudžu vecumam spēj pieļaut domu, ka pieaugušais var būt ļauns vai vardarbīgs. Parasti notiek emocionālā pārnese, ka es esmu sliktais un negatīvais.
Mūsu skolu mīnuss. Laiks ir svarīgāks par darāmo darbu. Pati vērtēšana ir degradējoša, parādot bērna unikālajai dabai, ka tu nekad nevarēsi būt pietiekami labs. Ir kauns par to un aug iekšējā nepilnvērtības sajūta. Jo dziļi savā sirdī katrs nes ideju par savu unikalitāti, kura nav salīdzināma un nevar tikt vērtēta. Skola slavē pakļaušanos un iegaumēšanu, bet soda radošumu un unikalitāti. Diemžēl bieži tiek izsmiets viss, kas nav atbilstošs sistēmai, to dara klases biedri un atbalsta skolotāji. Ne visi, protams. Talantīgs skolotājs ir dāvana ikvienam skolēnam. Bet viņu ir mazākums.
Piektās nodarbības "Kas man interesē?" video šeit
Šajā vecumā jau var apzināties un ieskatīties savās traumu maskās. Tās ir izveidojušās un nostiprinājšuās. Arī šis ir viens no psiholoģisko programmu atkārtojumu pārnešanas veidiem no paaudzes paaudzē. Jo, kad ģimenē ienāk bērns, mūsos aktvizējas paša atmiņas un pārdzīvojumi par savu bērnību. Bērns spoguļo mūs, un mēs spoguļojam savus vecākus.
Sīkāk par lomām var lasīt Līzas Burbo grāmatās. Šeit tikai pašas lomas un vecuma posmi. Un no pieredzes, parasti savu lomu neatpazīstam aprakstos, bet ir jāpēta ķermenis, stāja, paradumi. Tas, ko ar prātu nevar izmainīt, sev pierakstīt klāt. Jo ķermenis izveidojas kā atbilde uz mūsu iekšējo esības stāvokli, mūsu pieprasījumu un noteiktas pieredzes iegūšanas "programmu". Tāpēc arī izvēlamies konkrētus vecākus, dzimtu, dzīves telpu.
Piecas traumas ir:
! Atstumība (mani atstūma) - veido masku Bēglis - aktivizējas no ieņemšanas brīža līdz gada vecumam;
! Pamestība (mani pameta) - veido masku Atkarīgais - aktivizējas 1-3 gadu vecumā;
! Pazemojums (mani pazemoja) - veido masku Mazohists - aktvizējas 1-3 gadu vecumā;
! Nodevība (mani nodeva) - veido masku Kontrolējošais - aktivējas 2-4 gadu vecumā;
! Netaisnība (bija netaisni pret mani) - veido masku Rigidais/Stingrais - aktivizējas 2-4 gadu vecumā.
Parasti kāda viena maska ir galvenā, bet no pārējam ir atsevišķas iezīmes. Lai nonāktu līdz maskai, mēs izejam četrus secīgus soļus.
1.posms - esamība, savas patības apzināšanās un prieka izbaudīšana;
2.posms - ciešanas par to, ka nedrīksti būt tāds kāds esi;
3.posms - krīze un dumpis;
4.posms - lai izvairītos no ciešanām, bērns piekāpjas un galu galā kļūst par citu personu, tādu, kura atbilst pieaugušo gaidām.
Piecas traumas (Līza Burbo)
Pārdzīvot traumu un to pieņemt, nozīmē apzināties, ka kāds tev to ir nodarījis un tu kādam esi to nodarījis. Ka šādi mēs esam nodevuši paši savu iekšējo patību. Ka esam zaudējuši ticību savam dievišķumam. Dievam sevī.
Trauma ir dziedināta, kad pilnībā esam apzinājušies un piedevuši. Kad aplūkojot situāciju "no augšas" saprotam kādu pieredzes mācību dvēsele ir guvusi traumas un maskas gadījumā.
Lai vieglāk orientēties dvēseļu mācību izvēlēs, zemāk ielieku Stīva Rotera piedāvāto variantu. Un dvēseļu mīlestības potenciālu struktūru, ko var papētīt dzilāk.
Divpadsmit galvenās dvēseles mācības (Stīvs Roters)
Dvēseles vibrāciju struktūra (Anita Oļukalna)
Vēl skolas vecuma dziedināšanā papildus vēstulēm var rakstīt pasaku. Par princesi vai princi. Tas var aizņemt laiku, bet ir svarīgi uzrakstīt niansēti par tēliem un sajūtām. Kad pasaka pabeigta, tad vēlreiz var noklausies meditāciju. Un pavērot kas pasakas beigās mainās un vai ir kādas atšķirības. Tas tev ļaus labāk sajust iekšējās parmaiņas un ieraudzīt vai tādas notiek.
Mana pasaka par princesi (top..)
Uz nodarbību sarakstu