
Esmu klāt!
2.Nodarbība
Piedzimšana un zīdaiņa periods (0-9 mēneši)
Posms, kurā veidojas pamata uzticēšanās. Pasaule ir uzticama vai neuzticama? Veidojas veselīga pašapziņa, bez kontroles. Virzošais spēks - cerība. Attiecību sfērā - veselīgs narcisms vai līdzatkarība.
Katram bērnam ir nepieciešama sajūta, ka viņu mīl, ievēro, saprot un uztver nopietni. Bērna labsajūta pirmajos mēnešos ir tieši atkarīga no tā, lai māte būtu pieejama katru mirkli, kad viņam rodas nepieciešamība. Lai būtu atbalsts un drošība. Kad māte lūkojas uz zīdaini, ir svarīgi, ka viņa ar visu savu būtību pauž vēstījumu - tu esi svarīgs, tu esi tu pats.
Lai bērns izprastu savus iekšējos signālus, viņam nepieciešams veselīgu emociju pamats. Jāiemācās nošķirt ārējais no iekšējā. Ja pasaule nav droša, bet ir uzbrūkoša un trūkst atbalsta, tad bērns iemācās koncentrēties tikai uz ārējo, lai sevi pasargātu. Viņam pazūd kontakts ar savu iekšējo pasauli. Jo tas, ko viņš jūt, nevienam nav svarīgi.
Jau mazā vecumā, sajūtot to, ka esam mīļi un pieņemami, mūsos nostiprinās iekšējā sajūta - es esmu mīlams un vērtīgs. Ja šī sajūta pēc mīlestības netiek apmierināta, tad rodas traucējumi, kuri izpaužas kā nespēja piepildīt savas vajadzības vēlākajos vecuma posmos.
Bērniem visu laiku ir vajadzīga palīdzība un atbalsts, jo tās ir vajadzības, kuras viņš viens pats nespēj piepildīt. Kamēr mazs. Lai izdzīvotu, viņš ir atkarīgs no pieaugušā. Ja šī pamata vajadzība netiek apmierināta, rodas atkarības trauma. Un tālakajā dzīvē cilvēks iegūst nospiedumu - vēlmi gūt apliecinājumu no ārpasaules. Viņš kļūst atkarīgs, kontrolējošs. Viņš neuzticas pasaulei.
Daudzi no mums zīdaiņa vecumā iemācās neraudāt, negribēt ēst, nejust nekādas vajadzības, lai tikai pieaugušie būtu apmierināti un laimīgi.
Otrās nodarbības "Esmu klāt!" video šeit
Meditācijā varēs atgriezties ļoti agrīnā vecumā. Sajust pirmos vēsās apkārtnes pieskārienus, pirmo ieelpu, svas balss atvēršanos, mātes klātbūtni. Iepazīt savas pamatvajadzības. Sajust uzticēšanos un drošības sajūtu, ko sniedz vecāki. Saprast kur ir mūsu atkarību un līdzatkarību iedīgļi. Sadziedēt traumas un sajust sevi mīlestības lauka ieskautu. Un ieraudzīt, ka pasaule ir droša. Pasaulei var uzticēties.
Ļoti vērīgi ir šī kursa laikā rakstīt vēstules. Tā mēs varam sev palīdzēt iznest virspusē un atvērt sev neapzināto, paslēpto daļu. Ar roku rakstītas vēstules dod fiziskās pasaules darbības impulsu smadzenēm. Tā ir kā saruna pašam ar sevi iepriekšējo. It kā sakot- hei, man šobrīd ir svarīgi palūkoties manā neapzinātajā pagātnē. Es vēlos atrast pazaudēto prieka dzirksteli. Es vēlos atcerēties un ieraudzīt savu radošo spēku. Es vēlos mainīt savu šodienu uz labāku.
Ņem rakstāmo labajā (vadošajā) rokā. Ja esi kreilis, tad kreisajā. Un raksti vēstuli savam mazajam bērnam, savam zīdainītim. Ar dažiem teikumiem pietiek. Pasaki, ko vēlies šajā brīdī viņam pavēstīt. Izsaki atbalstu, mīlestību un prieku par viņa atnākšanu šajā pasaulē.
Kad esi pabeidzis, tad ņem rakstāmo otrā rokā, ar kuru parasti neraksti. Un iztēlojies, ko mazais bērniņš, kurš ir tikko dzimis vai pāris mēnešus vecs, varētu tev teikt. Kādas ir viņa sajūtas? Ieskaties sevī līdz pašiem dziļumiem. Un uzraksti atbildi sev pašam lielajam, tagadējam es.
Raksti plūsmā, visu kas tevī ir.
Manu vēstuļu piemērus vari apskatīt šeit
Uz nodarbību sarakstu