🌻 Šorīt paskatījos kalendārā. Ir 27.jūlijs.
🌺Vasaras vidus pēc tiem saules stāvokļiem. Kaut gan iekšējais nemiers jau mēģina pamosties- vairs tikai pāris nedēļas, un vasara stabili pāries rudens krāsās.
🍂Jo vakar vējš savos virpuļos pa gaisu nesa dzeltenas bērzu lapas. Un es mēģinu turpināt būt vasarā, tvert karstumu un izbaudīt siltos tropu vakarus. Uz terases, mazajos koncertos, jūras šalkās, pastaigu soļos, mierā, klusumā, labsajūtā un vienkārši būšanā.
☘️Bet datums kalendārā patiesībā atgādināja par manu gada lielo vēlēšanos rakstīt. Arī par tekstiem, kas skrien cauri galvai kā vilcieni un zinu- ir jāapsēžas, jāpieraksta. Jādod sev laiks to piedzīvot. Tik daudz jā… darīšanas domās. Un vienlaicīgi arī tā sajūta, ķeru mirkli, izdzīvoju un sajūtu, gan jau vēlāk, rīt, kaut kad atradīšu brītiņu un pierakstīšu.
🐚Un dienas rit viena pakaļ otrai, un sajūtas steidz radīt arvien jaunus un jaunus papildinājumus, vēl jāpiedzīvo tas un gribas arī šo. Ir tik viegli plūst, just un piedzīvot. Ik mirkli piepildīt ar sajusto un atrasto. Būt vilnī, plūsmā un sevī. Dot un atļaut sev.
🌳Un šādi esot sevī, pavisam aizirstas pasaule apkārt, kļūst mazliet vienalga kas virpuļo blakus vai apkārt. Ir viegli un negribas ņemties ap pieturpunktiem. Sajūk laika ritums un ir dažbrīd grūti atcerēties vai tas notika vakar vai pirms gada. Nedēļa sajūtās izstiepjas mēnesi gara un ir nereāla paplašināta redzēšana kā viss notiek paralēli.
🪷Un tad šajā viegli virmojošajā ikdienā skaidri iecērtas kādas domas vai kādi notikumi, kuri atsviež atpakaļ vai atjauno robežsajūtu. Un kā pieturpunkti iezīmē un ieraksta svarīgāko. 📌Kā tādas asas adatiņas piedprauž atgādinājumu zīmītes uz skaistā radīšanas audekla.
🌞Un tā arī šodiena, 27.julijs- vasaras vidus, arī gada vidus jau pāri, bet nav uzrakstīta vēl neviena rindiņa…
🐝Un tad nu es saprotu- ir vajadzīgs kāds stingrāks karkass, kāda apņemšanās, kāds plāns vai mērķis. Mazliet iekāpt vīrišķās enerģijas kurpēs un iemīt stingru taku plūstošajās sievišķīgo vēlmju smiltīs.
⏱💡Tāpēc radu šobrīd un rakstu savu vasaras apņemšanās plānu. Un, lai nevarētu atrunāties pati sev un plānus paslaucīt zem tepiķa, par tiem arī jāpastāsta citiem.
Un tā nu es savā plūstošajā ikdienas nebeidzamo darbu un darbiņu virpulī arī ierakstu vismaz vienu stundu katru dienu veltīt apcerei un pierakstiem.
💃Kā man izdosies? Vēl nezinu. Bet jau labu laiku no atmiņu krātuvēm kā koši pavedieni vijas vidusskolas literatūras sacerējumu rakstīšanas sajūtas. Kad uz tāfeles skolotāja uzrakstīja sacerējumu tematus un mums bija 2x45 minūtes, lai izdomātu, iesāktu un pabeigtu.
Bija literārie un brīvie temati. Es parasti izvēlējos brīvos. Un tas nozīmēja kādu citātu, domu graudu vai visiem zināmu dzejas rindu, kura kā virsraksts un vadošā filosofiskā nots vijās cauri un kļuva par stingru karkasu pārdomu, atziņu un savu domu aprakstīšanā. Man patika.
🌺Tāpēc pēdējā laikā, ieskanoties galvā dzejas vai dziesmas rindai, kuru ir atdzīvinājis kāds iekšējs impulss, es domāju, kāpēc gan nepamēģināt šādi, pavirpināt, pafilozofēt, paskatīties, kas galā sanāks.
📝Jo lai kaut ko uzrakstītu, ir tik tiešām jāraksta. Un tai brīdī, nevis kaut kad vēlāk.
📍Un tā nu man ir tapis plāns vasaras rakstīšanai, kura varbūt pārtaps rudens rakstīšanā, bet varbūt pārveidosies par kaut ko citu.
❤️Katru dienu vienu stundu būt aktīvā plūsmā ar impulsu, domu, akcentu. Tās dienas enerģiju vai garšu. Un esmu priecīga par šo.
Un ļauju visumam parūpēties- pārsteidz mani🎊🎊🎊
🛎es zinu viss būs superīgi. Jau ir👍
Un varbūt arī tevi iedvesmo😀
Inese:)
Comments