Mirklis šeit un tagad


Kā sajust un savienoties ar mirkli šeit un tagad?

Būt mirklī šeit un tagad - viens no populārākajiem teicieniem šobrīd. Ikviens grib to "mirkli šeit un tagad" noķert. Bet kas tas ir? Kā var noķert laiku? Kas ir "mirklis šeit un tagad"? Kā to sajust savā ķermenī un kā atpazīt? Kas tas ir fiziskā izpratnē?

Visvairāk tas asociējas ar ar uzmanības fokusēšanu konkrētā brīdī, ar savu domu kontroli, ar pagātnes atmešanu un nākotnes vīziju apturēšanu. Un tās visas ir darbības. Darīšanas.

Neviens īsti nevar pateikt kas ir laiks. Teorija par Laika līniju dziedināšanu skaidro lineārā un vertikālā laika dimensiju atšķirību. Un vertikālais laiks ir mirklī "šeit un tagad". Savukārt lineārais laiks veidojas no acumirkļiem, kas sakārtoti viens aiz otra secībā, visas dzīves garumā. Piedzīvotie mirkļi ir viena cilvēka dzīve.

Cilvēka dzīves pamats ir elpošana. Ieelpas un izelpas šūpo un kustina visas ķermeņa sistēmas. Kad izbeidzas elpošana, arī cilvēka dzīve beidzas. Ir pirmā ieelpa, piedzimstot, kad zīdainis ieelpojot atver sevī plaušas. Un pēdējā izelpa, kad, līdz ar pēdējo gaisa malku, ķermeni pamet dvēsele. Ieelpa un izelpa. Tas ir process, noteikts ritms visa mūža garumā. Un elpošana noris tik dabīgi, ka mēs par to tik pat kā nekad nedomājam. Tā ir mūsu dzīve. Ieelpas un izelpas viļņi.

Un, ja pieliekam klāt laiku, tad kopā ar gaisu mēs ieelpojam nākotni un izelpojam pagātni. Vienlaicīgi. Tā vienmērīgi plūstot un sevī skaitot dzīves piedzīvotos, sajustos mirkļus. Ja dzīvi iztēlojamies kā sudrabainu līniju, kas iet cauri mūsu saules pinumam, tad tā sastāv no acumirkļiem, kas kā sīki, apziņas nogrieznīši vai punkti, kārtojas skaistā krellē, mūsu katra piedzīvotās dzīves izskatā. Un mēs zinām, ka laiku nevar ne apstādināt, ne paātrināt, ne palēnināt. To mēs zinām, bet vai tas tā ir?

Savu elpu ķermenī mēs varam novērot un mums katram ir savs individuāls elpošanas ritms. Ieelpas un izelpas nomaina viena otru. Ieelpojam tīru gaisu un izelpojam no sava ķermeņa nevajadzīgo. Mēs ieelpojam nākotni un izelpojam jau notikušos notikumus. Ja mēs spētu iztikt bez pārtikas un ūdens, tad mēs būtu tīri un mūžīgi. Ja mēs spētu izelpot katru sajusto negāciju, mēs nekļūtu slimi un nenovecotu. Pārtika un ūdens ir zāles mūsu ķermenim, kamēr vēl neprotam iztikt ar prānu vien. Prāna ir dzīvības enerģija, tāda pati neredzama un netverama kā gaiss, ko elpojam. Kaut kad nākotnē tā notiks. Tad mūsu apziņa būs skaidra un mierīga, un dzīves līnija arī šajā blīvumā rāmi un līgani plūdīs cauri mums. Jo ne jau mēs dzīvi dzīvojam, dzīve kā laika upe plūst cauri mums. Mēs to novērojam un vienlaicīgi arī sajūtam savās ikdienas darbībās.

Ieelpa un izelpa viļņveidīgi nomaina viena otru. Bet, ja uzmanīgi novēro šo elpošanas procesu, var pamanīt, ka starp ieelpu un izelpu ir mazs mirklis klusuma, kurā it kā nekas nenotiek. Liekas, elpošanas sistēma šajā brīdī pārslēdzas no vienas darbības uz pretējo darbību. Lūk šis mazais mirklis arī ir mistiskais "mirklis šeit un tagad". Tajā brīdī, kad mēs neieelpojam nākotni un neizelpojam pagātni, ir tagadne. Tajā brīdī notiek tagadne. Tāpēc arī visās elpošanas praksēs uzsvars tiek likts tieši uz šīm elpas aizturēm. Lai laika nogriezni starp elpošanas darbībām pavilktu iespējami garāku. Jo te katra cilvēka individuālais laiks ir tagadnē, it kā sastindzis. Kad iemācās valdīt pār savu elpu, tad arī var patiesi vadīt savu dzīvi. Veidot to tā, kā pats vēlas. Paātrināt un palēnināt laiku. Ceļot laikā un pārvaldīt ceturto laiktelpas elementu.

Es elpoju intuitīvi un dažreiz, kad atceros, pievēršu uzmanību šim mirklim, tādejādi to nedaudz paildzinot. Aizturot ieelpu vai izelpu uz mazu brīdi var arī ikdienā apzināti pieskarties šim "mirklim šeit un tagad". Bet nevajag daudz un nevajag censties. Līdz ko pieslēdzas domāšana ar savu gribēšanu būt tajā ilgāk, pastiept, pagarināt, tā uzreiz viss kļūst par procesu, darbību un klātbūtnes mirklis ir pagaisis.

Tas ir līdzīgi tam kā notiek koncentrēšanās. Koncentrēšanās ir darbība, prāta uzmanības trenēšana. Un tas atkal ir par darbošanos. Bet ir viens tukšs mirklis šajā procesā, kad it kā nevilšus uzmanība atslābst. Mirklis un pārslēgums uz brīdi, kad prāts atkal aizved mūsu uzmanību savā pasaulē. Tur pa vidu ir īss tagadnes mirklis, un to var sajust fiziski.

Un atslēga tam visam ir ļaušanās. Un zināšana. Atbrīvoties, atlaist saspringumu, tiekšanos, ņemšanos, gribēšanu un negribēšanu. Ļaut lai laiks plūst caur tevi viegli- ieelpa un izelpa, ieelpa un izelpa un mazs klusuma mirklis starp darbībām. Tas arī ir laiks "šeit un tagad". Starp ieelpoto nākotni un izelpoto pagātni.


Īss video par šo pašu: šeit


Mīlestībā,

Inese