2023. gada 2. martā
👧Mans iekšējais bērns.
👧70-kilogramīgs trīsgadnieks vai zīdainis…
👧Kā lai uzzina kā viņš jūtas, ja durvis ciet un atslēga priekšā? Ja nav bērnības atmiņu vai saproti, ka dažbrīd rīkojies kā īsts bērnudārznieks…
👧Esmu izlasījusi tik daudz grāmatu un katrā ir par mani. Esmu raudājusi psihoterapeita kabinetā gadiem, un izkliegusi pāridarījuma sāpes grupu terapiju sesijās. Dziedināšanās esmu atcerējusies un iepazinusies ar sevi mazu, nobijušos un ļoti, ļoti sāpinātu. Esmu tik daudz sevī rakusies, jo sāp un sāp un mīlestības vienmēr ir par maz.
Ievainotā bērna stāsti - tie visi ir par mani.
Un ne jau tāpēc, ka mani vecāki vai citi pieaugušie būtu bijuši kādi briesmoņi. Nē, viņi paši bija ļoti cietuši, un tikai atkārtoja vienīgo, ko prata. Izturēties tāpat kā izturējās pret viņiem. Neapzināti, automātiski un nedomājot. Nespējot savu uzvedību mainīt. Viņi deva vislabāko, ko prata un varēja. Un daudziem dod vēl joprojām. Tajā valodā, kādu ir iemācījušies savā bērnībā.
👧Arī citu cilvēku stāstos es redzu tās pašas bērnības programmas- mani nesaprata, mani nedzirdēja, man likās, ka esmu lieks un vispār nesaprotu kur es esmu…
Sevis pazaudēšana un noliegšana ir atkarību pamatā un arī nespējā izveidot skaistas un harmoniskas attiecības savā dzīvē, darbā, draudzībā, pēc kurām ikviens ilgojas.
👧Bet vissvarīgākais, manuprāt, ir tas, ka neizdziedinātās bērnības traumas un sajūtas, mēs nododam tālāk saviem bērniem kā stafetes kociņu nākamajām paaudzēm.
👧Kad mūsu dzīvē ienāk bērni, viņi atver mūsu pagātnes stāstus. Skatoties uz savu bērnu, mūsos pamostas iekšējais bērns. Un nu viņi abi skatās viens otram acīs. Un runājas un spoguļo. Bet mēs esam izauguši un mums jārīkojas kā pieaugušajiem.
👧Mums jākļūst par vecākiem. To lomu mēs apgūstam darbībā tāpat kā visu citu šajā dzīvē. Un pieaugušais mūsos runā mūsu vecāku valodā. Tādiem vārdiem, žestiem un tieši tādā enerģijā, kā atceramies no bērnības. Mēs varam “paņemt” pretēju stāstu, bet enerģija vienalga būs tā pati.
👧Neapzināti, dziļi no zemapziņas iznirst vecāka tēls, kuru ienesam savā jaunajā lomā. Un viņš ir tāds, no kura baidās sāpinātais iekšējais bērns, jo tas ir vienīgais, ko mēs pazīstam. Lai neaizietu atkārtojumā (bet tas parasti tāpat notiek), ir jādziedina mazais bērns, kurš iekšā raud. Jo tikai viņš var parādīt kādu mammu vai tēti viņš vēlas piedzīvot. Kas viņam pietrūka.
Kamēr pa vidu šim visam ir bailes, mēs atkal un atkal atkārtojam tās situācijas, par kurām teicām vai domājām- es nekad to saviem bērniem nenodarītu. Bet nodarām.
👧Un tāpēc es martu veltīšu sava iekšējā bērna dziedināšanai.
Varbūt būs nepieciešams vairāk laika, varbūt līdz Lieldienām… Nekad iepriekš nevar zināt, cik laika vajadzēs lai atveseļotu un dotu drošības sajūtu, spēju uzticēties, ka tālāk iet ir droši. Jo ir jāatļauj sev sajust, pabūt, paraudāt un piedzīvot. Kādam tas var prasīt gadus.
👧Es ierakstīšu vairākus video ar praksēm un nelielu teorijas daļu, jo katram bērna vecuma posmam ir raksturīgas kvalitātes, kuras mums tālākajai dzīvei vai nu ir paņemtas vai trūkst, ja neesam spējuši gūt atbalstu un drošību konkrētā pagātnes laikā. Būs arī psihologu izveidoti testi, kuros, atbildot uz jautājumiem, var saprast kurā vecumposmā ir lielākie bloki. Man bija svētīgi to uzzināt.
👧Ja jums ir interese, variet (un es aicinu to darīt) iet kopsolī ar mani un, meditācijas izmantot sava iekšējā bērna stiprināšanai. Jo marta enerģijas ir par iekšējo tīrīšanu, lai tos smagumus un sārņus atstātu pagātnē. Un varētu jau ar daudz vieglāku mugursomu soļot tālāk jaunajās dimensijās.
👧Lielus rezultātus nevar sasniegt viena mēneša laikā, bet šis meditāciju cikls aptvers visus bērnības galvenos personību formējošos vecumposmus. Tāpēc varēs meditācijas atkārtot arī vēlāk, ja būs tāda nepieciešamība.
👧Iekšējais bērns ir mūsos katrā un dziedināšana ir nepieciešama ikvienam, jo mīlestības nekad nevar būt par daudz. Samīļošanu un glāstus vēlas arī vislaimīgākais bērns. Jo tad viņš var savu prieku un mīlestības dāvanas dot tālāk visai pasaulei.
👧Vesels un priecīgs iekšējais bērns ļauj pārveidot mūsu katra dzīvi līdz nepazīšanai. Kad viņš iznāk dienas gaismā ietērpies varavīksnes krāsu mirdzumā, mūsu sirds gavilē priekā. Jo tieši radīšanas prieks ir katra bērna iekšējais dabiskais stāvoklis. Un to (pazaudēto) mēs sev atdodam atpakaļ, kad cieši un pa īstam sadraudzējamies ar sevi.
👧Sāksim nākošajā nedēļā. Katrs varēs iet savā tempā. Un es savā telegram kanālā dalīšos un stāstīšu par saviem procesiem. Ja iekritīšu emociju piedzīvošanā, būs klusums. Bet tas ir kā svētbrīdis. Tad pasaule pagriež mazliet klusāk skaņu, lai ļautu klusumam atvērt gaismu.
👧Uz satikšanos bērnībā.
👧Sirsnīgi❤️
Inese
Papildinājums: Šobrīd pilnu "Iekšējā bērna dziedināšanas" kursu var apgūt un praktizēt patstāvīgi manas mājas lapas atsevišķā sadaļā.
Comments