Drakonu vilinājums

(27.01.2019.)

Maģija un zināšanas


Kad dzirdam vārdu «drakons», parasti vizualizējas liela izmēra uguni spļaujoš spārnots tēls, kas dzīvo kaut kur alā vai jūrā uz salas, un kuram piemīt mistiskas īpašības. Drakoni ir sastopami praktiski visu tautu tēlainajā atmiņā un mūsdienu «saprātīgajam» cilvēkam asociējas ar bērnību, varoņteikām un skaistiem krāsainiem sapņiem, kuros drakons tiek uzveikts un princese - atbrīvota.


Es vienmēr esmu domājusi, no kurienes šīs atmiņas, vai senatnē tiešām dzīvojušas šādas, maģiskām spējām apveltītas būtnes, un kur tās ir palikušas, kāpēc šodien ir tikai stāsti un pasakas, astroloģiskās prakses un psiholoģiskie modeļi.


Jau ļoti sen, kad Zeme vēl tikai veidojās kā jauna brīnišķīga vieta Kosmiskajā stāstā, no Zvaigžņu sistēmām šurp ieradās dažādi kosmiskie ceļotāji, daudzdimensionālas ēteriskas būtnes un būtības ar dažādiem mērķiem un iespējām piedalīties attīstības stāstā. Diemžēl šis stāsts nav tik pozitīvs kā sākotnēji bija iecerēts, jo dažādas civilizācijas, savu destruktīvo mērķu vadītas, ir vairojušas agresīvas, iznīcinošas enerģijas, kuras šobrīd ir mūsu ikdienas sastāvdaļa.


Drakonus pavada bailes. Un tieši bailes arī mums neļauj ieraudzīt būtību. Gaismas Drakoni ir civilizācija, kas dzīvo zvaigznēs. Drakons ir uguns enerģijas nesējs visjaudīgākajā formā. Pēc aprakstiem, viņu krāsa var būt visdažādākā, bet viņi vienmēr ir mirdzoši, caurspīdīgas, vizuļojošas enerģijas ieskauti. Ar spējām pārvietoties laikā un telpā, kā arī mainīt savu formu. Daudzi mistiķi uzskata, ka tieši drakoni ir atnesuši maģiju un nodevuši to cilvēkiem.


Tad jāskatās, ko katrs saprot ar vārdu maģija. Parasti cilvēki to saista ar brīnumiem. Piemēram, burvju mākslinieks pavicināja ar spožu zizli, un no piedurknes izlēca zaķis. Vai tavs rokas pulkstenis pēķšņi, nesaprotamā veidā ir pārceļojis iluzionista kabatā. Nezinātājam tas liekas kā brīnums, bet trika zinātājam tas ir tikai veiklības treniņš un nepieciešamās zināšanas par uzmanības virzīšanu.

Te arī ir viens atslēgas moments sapratnei par maģiju. Maģija ir konkrētu zināšanu kopums, ko kāds izmanto, bet par ko citam nav ne jausmas. Vai arī maģiskas spējas ir viena cilvēka prasmes un enerģētiskais potenciāls, kuras otram cilvēkam nepiemīt vai nav attīstītas. Maģiskās zināšanas, jeb zināšanas par lietu būtību tiek nodotas (jeb atvērtas) tikai cilvēkiem ar smalki attīstītu enerģētiku, augstu ētisko vērtību potenciālu. Šīs zināšanas bija paredzētas izmantošanai cēliem mērķiem, kas ietver attīstību, pakāpeniskumu un dziļu sapratni par Visuma kārtību. Cilvēkus, kas pārvalda šīs zināšanas, mēs ierindojam priesteru kārtā.

Senatnē, lai kļūtu par priesteri, bija jāpiedzimst konkrētā ģimenē, kura šo mākslu pārvaldīja un nodeva tālāk no paaudzes paaudzē. Vai arī citās kultūrās varēja zināšanas apgūt, mācoties pie meistara, pakāpeniski audzējot okulto prasmju līmeni. Abos gadījumos tika veikti rituāli gan zināšanu pārbaudei, gan noteiktu spēju aktivizēšanai. Abi šie ceļi ir aktuāli arī mūsdienās, bet cilvēks var izvēlēties arī citus attīstības modeļus. Šodien, manuprāt, galvenais ir spert soli uz priekšu, jo ceļš atveras gājējam.


Vārds maģija no grieķu valodas magein, megas nozīmē - varens, dižens. Tāpat ar maģiju skaidro pirmatnējās reliģijas formas un rituālus pārdabisku spēku pielūgsmei, lai pielabinātos dieviem. Plaši lieto arī vārdu magick, ar to saprotot zinātnes un mākslas sasniegumus, kas radīti tuvu cilvēka spēju robežai. Jāsecina, ka maģija ir pasaules izzināšanas pamatā. Un atkal uznirst jautājums par izpratnes dziļumu, jo maģijas elementi ir aprakstīti arī zinātnes sasniegumu sakarā, piemēram to pašu Ķīmisko elementu periodiskuma tabulu Mendeļejevs nosapņoja. Kas tad ir sapnis? Informācijas šķirošana, kas smadzenēs sakrājusies no dienā piedzīvotā vai astrālais ceļojums miegā. Tas ir gan viens, gan otrs.


Cilvēki ir dažādi un katras Dvēseles ceļš ir dziļi individuāls, bet kustoties kopējā apziņas telpā, mēs varam katrs izvēlēties savu veidu kā izpausties. Mainoties sabiedriskajām iekārtām, kariem, epidēmijām un valdniekiem, maģija jeb zināšanas par vareno un diženo ir dalījušās un atkal apvienojušās, noapaļojoties līdz reliģijas, filozofijas, ezotērikas un zinātnes formām. Tās sauc arī par pasaules izzināšanas četriem modeļiem.

Pasaules izzināšanas modeļi ietver trīs pakāpes, trīs veidu zināšanas, kas ļauj cilvēkam pakāpeniski iegūt smalkāku izpratni. Pakāpes jeb dziļumu vienkārši var izskaidrot budisma kontekstā, kur ir sūtra, tantra un džjong-čen.


Sūtra.Sākumā cilvēks ir neapzināta būtne un pakļaujas Dieviem jeb valdniekiem. Tos pielūdz. Pasaules uztvere sakņojas pārliecībā, ka kāds cits, kas ir varenāks par mani, veido apstākļus, notikumus un situācijas. Šādam cilvēkam atbildības līmenis ir tuvs nullei, jo jebkurā situācijā var atrast "vainīgo". Gan priekos, gan bēdās. Cilvēks seko sūtrām (nosacījumiem, kodiem), izpilda garīgo līderu uzdevumus un par dzīves jēgu nedomā. Eksistē. Sūtra sanskritā nozīmē pavediens, iegaumējama frāze.

Tantra. Nākošā pakāpe jau ir nedaudz apzinātāka. Tāpat saglabājas Dievu pielūgsme un klanīšanās, bet jau tiek cilvēka uzmanība vērsta uz iekšējo darbību. Cilvēks pakāpeniski sāk attīstīt savu iekšējo pasauli. Šis novirziens paredz, ka apskaidrotība ir iespējama ne tikai kaut kad ļoti tālā nākotnē, bet gan šīs iemiesotās dzīves laikā, paredz arī spontānu apskaidrības iestāšanos. Cilvēkam ir sapratne par cēloņu un seku darbības mehānismu.

Džjong-čens. Tā ir augstākā apzinātības pakāpe, kad praktizētājam nav šaubu par vienotā apziņas lauka esamību un ir izpratne, ka tu esi viss un vienlaicīgi nekas. Absolūtais tukšums jeb vienotais apziņas lauks. Prakses ir dziļi iekšēji transformējošas, apziņu paplašinošas.

Šādi izprotot zināšanu un prasmju pakāpenisku apguvi, pati maģija vairs nemaz neliekas maģiska. Viss apkārt esošais ir konkrētu zināšanu pielietojuma rezultāts. Nokrīt iluzorais plīvurs un klauni noņem maskas.


Katrai planētai ir savi noteikti parametri un tāpēc ikviena ir unikāla ar savu individuālu attīstības potenciālu. Bet attīstība notiek mijiedarbībā, tādejādi daudzas būtnes, nokļūstot uz Zemes no savām zvaigžņu sistēmām un mijiedarbojoties, zaudē daļu savu spēju, atmiņu un potenciāla, kas novirza tos no sākotnējiem mērķiem, arī daudzie civilizāciju savstarpējie kari un atrašanās agresīvo enerģiju laukā ir iespaidojuši Zemes enerģētiskos laukus. Tādejādi degradējoties sākotnējam augstu vibrāciju spektra radītam nodomam, pamazām sablīvējoties un iegūstot arvien smagākas nokrāsas, arī Zemes enerģētiskais potenciāls ir nokļuvis zemās vibrācijās.


Gaismas Drakoniem ir spējas balansēt elektromagnētisko lauku, atvērt un aizvērt dažādus portālus, tieši tādēļ viņi iesaistījās uz Zemes dzīvojošo civilizāciju izaugsmes stāstā. Diemžēl tieši šī spēja ļoti interesē arī agresīvi noskaņoto civilizāciju pārstāvjus. Jo spēja balansēt ir arī spēja veidot disbalansu, svārstīt magnētiskos laukus un izraisīt dabas kataklizmas, ko bieži sauc par klimatiskajiem ieročiem. Ja mēs atmetam domu par trīsdimensionālo vienīgo realitāti, tad aina paveras pavisam citāda. Paaugstinātas spējas ir saistītas ar enerģētisko tīrību, ar tīru nodomu un cēliem mērķiem. Kvantu fizikā šobrīd jau ir pierādīts, ka nodoms ietekmē fiziskās daļiņas, līdz ar to tiek pierādīta arī domu materializācijas spēja. Nevis kaut kā saražošana, izveidošana no esošajām lietām, bet pilnīgi jauna radīšanas forma, kur izmantojot Dvēseles potenciālu un skaidru prāta nodomu, ir iespējams radīt jaunu realitāti.

Labs un slikts ir nosacīti jēdzieni, kas izriet no katras individuālās Dvēseles pieredzes, apzināšanās un mērķiem konkrētajā iemiesojumā. Mums liekas, ka mēs attīstamies, bet patiesībā, kā civilizācija, mēs degradējamies. Un katra nākošā civilizācija ir pakāpi zemāka par iepriekšējo. Atrodoties vibrācijas pazeminošos starojumos, praktiski visa cilvēce ir aizmiguši ilūziju miegā un apdullināti kustās blīvajā materiālajā trīsstūrī darbs-miegs-vairošanās. Tā kā uz Zemes ir «brīvās gribas likums», tad tiek akceptēts un pieņemts jebkas, ko ģenerējusi cilvēka griba, bet cilvēks jaunu realitāti rada ik mirkli. Katrs mūsu solis, katra izvēle, sākot ar modinātāja zvanu, zobupastu, darba devēja pieprasījumiem, ģimenes modeļiem, izklaidēm un sapņiem, ir katra paša izvēle. Mums nav nekādu atrunu par to, ka apstākļi ir tādi vai cilvēki - ne tādi.

Apzināšanās un izvēle ir katra, uz Zemes dzīvojošā cilvēka, galvenais instruments un atbildība. Un tas, kur mēs katrs šobrīd esam, ir tikai un vienīgi mūsu katra paša individuālā izvēle. Ir grūti šādu apzinātību pieņemt un vēl grūtāk - tādā dzīvot, jo līdz ko ir saprasta šī pamatpatiesība, iestājas atbildība par savu dzīvi. Kad apzinies, ka tikai pats esi atbildīgs par savām izvēlēm, kļūdām un sasniegumiem, ka nav vairs neviena cita ko vainot, arī daļa no prāta žņaugu tvēriena atslābst. Un tālāk jau ceļš paver jaunus izaicinājumus.


Pieradināt drakonu. Tā tagad ir aktuāla tēma filmās un stāstos. Laikmetu maiņas ietvaros Drakonu enerģijas sāk aktivizēties cilvēkos un apkārtējā telpā, jo saskaņā ar Pasaules Mātes enerģiju aktivizēšanos, arī būtnes, kas nev pabeigušas savus daudzdimensionālos iemiesošanās ciklus uz Zemes, atgriežas, lai piedalītos atdzimšanas procesā. Pasaules Mātes atdzimšana ļaus Zemei pamazām atgriezties sievišķo enerģiju plūsmā, kas ir tās sākotnējās dabiskās enerģijas. Agresīvajām, vīrišķajām enerģijām, pamazām ir jāizzūd no Zemes eksistences, tādejādi paverot ceļu uz plaukstošu augšupejošu evolūcijas formu. Un Drakoni atgādina par sevi, par nenokārtotajām lietām, par neatdotajiem parādiem.


Drakona pieradināšana ir draudzība, saplūsme, uzticēšanās un atdošanās. Drakoni ir ļoti augsti attīstītas būtnes un rezervēti attiecībās ar cilvēkiem. Lai sadraudzētos un iegūtu Drakona uzticību, cilvēkam ir jābūt ļoti tīram, ar smalku enerģētiku un mīlošu sirdi, jo savienība ar Drakonu nozīmē arī pilnīgu enerģētisku saplūsmi. Drakons ar savu biolauku aizsargā gan sevi, gan jātnieku, abi kļūst viens vesels. Šāda savienība var ilgt daudzas dzīves, bet uzticība ir jānodibina katru reizi no jauna. Pārejot no vienas dzīves otrā, cilvēkam ir jāatdod Drakonam viņa spējas, jāpārtrauc vienošanās. Ja tas neneotiek, Drakons tiek piesaistīts Zemes astrālajam plānam, no kura nevar atgriezties savos dabiskajos enerģētiskajos līmeņos. Pieaugot agresīvo un negatīvo enerģiju blīvumam, cilvēki aizmirsa par Drakoniem dotajiem solījumiem, un mēģināja paturēt zināšanas un maģiskās spējas sev, ieslīgstot alkatībā un egoismā. Taču degradējoties no dzīves uz dzīvi, arī zināšanas degradējās, aizejot aizmirstībā patiesajam vēstījumam par zināšanu pielietošanu attīstībai un dvēseliskajai izaugsmei. Bet piesaistītie Drakoni cilvēku prātos vieš bailes, kas patiesībā ir aizmirstības sekas.


No senajiem vēstījumiem maiju civilizācijas liktenis ir cieši saistīts ar zināšanu degradāciju. Laikā, kad Zemes civilizācijas atradās 4D enerģijās, tika veidoti gaismas portāli jeb vietas, tā saucamie zelta šķirsti jeb «кавчек золото» , lai palīdzētu būtnēm ātrāk pāriet 5D robežu. Lai šķērsotu šo robežu, bija jābūt noteiktai enerģētikās tīrības pakāpei. Ja portālā mēģināja pāriet cilvēks/priesteris ar mazāku tīrības pakāpi, viņš sadega, jo nebija vajadzīgās jaudas transformācijas procesam. Šādi gadījumi bija arvien biežāki un biežāki, jo cilvēki nesagatavoti mēģināja pāriet dimensiju robežas. Vēlāk portāli tika aizvērti, bet cilvēkiem palika atmiņas par portālus nešķērsojušajiem, līdz ar to uzplauka upurēšanas rituāli kā pielabināšanās dieviem. Šāda patieso zināšanu degradācija līdz pat masveida nogalināšanas rituāliem, veicināja enerģiju sablīvēšanos, kā rezultātā maiju civilizācija «pazuda no zemes virsas vienā dienā». Maiji, kā civilizācija, visi kopā pārgāja uz zemāku dimensiju. «Izkrita» zemei cauri, nespējot noturēties smalkāku vibrāciju dimensijā.


Daudzām senajām tautām ir raksturīga tetovēšanās, dažāda savas ārienes pārveidošana. Mēģinājumi pārveidot savu ārieni arī ir mantojums no senajiem Drakoniem, jo tieši viņi pārvaldīja formas mainīšanās spēju. Arī mūsdienās okeānu dzelmēs dzīvojošo drakonu pēcteči, spēj mainīt gan savu formu, gan arī izmērus. Tie gan ir negatīvajā attīstības virzienā aizgājušie civilizāciju atzari, bet, ja izdodas ar viņiem sazināties ar regresīvās hipnozes palīdzību, tad atklājas ļoti interesantas lietas, kas tālu pārsniedz cilvēku iztēles robežas.

Tetovējoties, cilvēks mēģina pielabināt savu iekšējo, senā es atbalsi. Kā impulss no iepriekšējām dzīvēm un, varbūt, arī citām realitātēm, viņam nāk ideja par sava ķermeņa pārveidošanu, tas izmaina cilvēka dzīves ceļu, jo tetovējums ir zīmogs. Tas ir līgums, apliecinājums vai apņemšanās sadarboties. Un ikviens tetovējuma nēsātājs, sevī nes arī atmiņu par kādreizējām senajām zināšanām vai spējām, kuras aktivizējas un liek sevi parādīt. Laikā, kad maskas krīt, ikviens vēlas parādīt kas viņš ir. Apzināti vai neapzināti. Tie ir līgumi, kuri sāk darboties, pieaugot enerģiju jaudas intensitātei.

Tāpat arī neārstējamas slimības, iedzimtas anomālijas un dažādi citi pārveidojumi, kas skar ādu, ārējo formu, var būt saistītas vai norādīt uz parādiem un senām līgumsaistībām ar Gaismas Drakonu civilizācijām.

Tetovējums kā jaudīgs līgums un zīmogs arī ir instruments fiziskajā plānā, lai to varētu izmantot kā enerģiju pazeminošu enkuru mūsu ķermenī. Jo tetovējums tāpat kā jebkura rēta atbalsojās visos smalkajos ķermeņos, ar savu vibrāciju starojumu. Lēmumi, kuru enerģētiskās sekas neapzināmies, jo esam "aizmiguši" vienalga ir lēmumi, kas ietekmē nākotni, tādēļ varbūt ir vērts mzliet padomāt, kas tik kardināls un svarīgs manā dzīvē ir noticis, lai es slēgtu līgumu, kurš ietekmēs mani visu šo iemiesojumu, un, iespējams, arī nākošos. Un ir vienalga vai tetovējumā attēlota "om" zīme, krusts vai zobens. Viennozīmīgi tas ir līgums ar visām no tā izrietošām sekām.

Mēs dzīvojam brīnišķīgā laikā, kad Visums piedāvā iespēju augt izmantojot visus ceļus un virzienus. Varam filozofēt par apgaismību un pasaules uzbūvi, trenējot Dvēseli caur prātu. Varam "ieguldīties" zinātnē un pētīt kvantu daļiņu mijiedarbību neironu sinapšu radīšanā. Varam gremdēties reliģiju dogmās un iegūt apgaismību caur dogmu neesamības izpratni. Varam klejot ezotērikas labirintos, apgūstot seno maģisko zināšanu pielietošanas atklāsmes. Mūsu iztēlei nav robežu un mūsu varēšanai nav robežu. Robežas ir tikai mūsu katra prātā tik, cik mēs tām atļaujam būt. Tāpēc pasaule katram ir tāda kādu viņš to redz un jūt.

Es redzu pasauli, kas pilna krāsainu ziedu, kuri manī raisa prieku. Te ir burbuļojoši strauti, kas ļauj veldzēties sakarsušā dienā. Mani aicina sniegotu kalnu galotnes, lai pārvarot grūtības, sasniegtu jaunus apziņas apvāršņus. Es mīlu šo planētu Zeme un priecājos par katru pieredzes šķautni, ko man izdevies savās Dvēseles mācību stundās apgūt. Un es aicinu ikvienu pievienoties man līdzīgajiem un izdarīt izvēli būt drosmīgam un pamosties.

Mīlestībā,

Inese